Jaunumi

Līzinga apjomi demonstrēja kāpumu līdz 2008. gadam. Patēriņa buma laikos gan privātpersonas, gan uzņēmumi plaši iegādājās preces līzingā – privātpersonu gadījumā tas bija pārsvarā autotransports, bet uzņēmējiem – gan transports, gan ražošanas iekārtas.

2009. un 2010. gadā notika straujš līzinga portfeļu samazinājums. Apstākļos, kad Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem krasi samazinājās ienākumi, bet līzinga kompānijām pieauga resursu cenas, samazinājās gan pieprasījums pēc līzinga kompāniju pakalpojumiem, gan to piedāvājums. Līzinga kompānijas noteiktā brīdi praktiski pārtrauca izsniegt naudu, rezultātā līzinga portfelis sāka pakāpeniski samazināties līzingu atmaksu dēļ. Lai gan līzinga kompānijas pakāpeniski atsāk jaunu darījumu noslēgšanu, pieprasījums pēc viņu pakalpojumiem paliks zems, jo, pirmkārt, daudzi cilvēki līdz ar ienākumu krišanos krasi samazināja izdevumus autotransportam (vai nu vispār atteicas no automašīnām, vai dod priekšroku daudz lētākām lietotām mašīnām), bet otrkārt – tie iedzīvotāji un uzņēmumi, kam pagājušajā gadā bija iespēja nopirkt mašīnu par savu naudu, to izdarīja, jo mašīnu cenas bija visai zemas, un tādējādi viņiem pagaidām līzinga pakalpojumi arī nav vajadzīgi. Prognozējams, ka līzinga portfelis turpinās samaināties, jo atmaksāto līdzekļu apjoms pēc līzinga līgumiem būs lielāks, nekā no jaunas piešķirto līzingu apjoms.

2008. gadā faktoringa portfeļa apjoms ir sasniedzis savu maksimumu, jo apstākļos, kad uzņēmumiem vairs gandrīz neauga bruto rentabilitāte, tie mēģināja paātrināt kapitāla apgrozības ātrumu un palielināt apgrozījumu, piesaistot faktoringa finansējumu. Arī augstie inflācijas tempi 2007. – 2008. gados darīja faktoringu ļoti pievilcīgu – apstākļos, kad preču cenas nepārtraukti auga, bija svarīgi saņemt samaksu par pārdotām precēm pēc iespējās ātrāk. Faktoringa finansējums bija pieejams un lēts, līdz ar ko to plaši izmantoja.

Runājot par faktoringa tirgu, ir redzams, ka šeit portfeļa apjomu kritums bijis vel iespaidīgāks. Tas ir saistīts ar dažiem faktoriem. Pirmkārt, faktoringa darījumu termiņš ir daudz īsāks, nekā līzinga darījumiem – visbiežāk tas nepārsniedz gadu. Faktoringa devēji daudz piesardzīgāk sāka vērtēt savus klientus, pagarinot faktoringa līnijas, līdz ar ko pagarināt 2008. gadā ņemtas faktoringa līnijas izdevās tālu ne visiem.

Otrkārt, tirdzniecības apgrozījumu kritums krietni samazināja uzņēmēju pieprasījumu pēc faktoringa. Tagad uzņēmumiem parādījās grūtības atrast pircēju; inflācija saruka, iestājās deflācija bet tieksmi paātrināt apgrozāmo līdzekļu apgrozības ātrumu nomainīja nepieciešamība vismaz kaut kā izpārdot esošos preču krājumus.

Treškārt, faktorings kļuva par daudz dārgāku pakalpojumu – pieauga faktoringa kompāniju resursu cenas, pieauga arī ar faktoringu saistītie riski, un līdz ar to kļuva daudz dārgāka arī debitoru apdrošināšana (bet daži lieli debitoru apdrošinātāji vispār pamēt Latvijas tirgu). Faktoringa finansējuma apjomi visdrīzāk vairs būtiski nesamazināsies. Visdrīzāk, lielāka daļā uzņēmumu, kas joprojām izmanto faktoringu, strādā ar klientiem no ārvalstīm, un var tieši izjust Latvijas eksporta pieauguma sekas.